Kristaps Stepanovs, enerģētikas eksperts un Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, Elektrum organizētajā seminārā "Atjaunīgie energoresursi un tendences pasaulē" klātesošos nozares ekspertus un valsts politikas veidotājus iepazīstināja ar aktuālo vēja enerģijas nozarē.
Seminārā vadošie eksperti dalījās pieredzē un diskutēja par šādiem jautājumiem:
Video prezentācija ir pieejama šeit.
SIA "Capital solutions" 2017. gada 24. aprīlī ir noslēgusi līgumu Nr. SKV-L-2017/223 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 30.3 pantu un pārejas noteikumu 62. pantu, ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. janvārim izdod atlases kritērijus atbalsta mehānismam, lai veicinātu enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, atbalsta apjomu, atbalsta ilgumu, atbalsta sniedzēja un saņēmēja pienākumus. Tāpat 2018. gada 1. janvāris ir minēts Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā datums, līdz kuram tiks izstrādāti jauni, ilgtspējīgi un ekonomiski pamatoti atbalsta mehānismi atjaunojamo energoresursu atbalsta politikai.
Darbu ir sākusi Valsts prezidenta izveidotā Enerģētikas drošības komisija, kuras uzdevumi ir analizēt ar enerģētisko drošību saistītos jautājumus, sagatavot ieteikumus to risināšanai un sniegt atbalstu Valsts prezidentam Latvijas Republikas Satversmē noteikto funkciju īstenošanā. Šī komisija ir aktualizējusi jautājumu par jauna Vietējo energoresursu veicināšanas mehānismu ieviešanu un izveidojusi darba grupu, kura ir secinājusi nepieciešamību arī turpmāk veicināt vietējo energoresursu izmantošanu.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumus par jauna valsts atbalsta atjaunojamo energoresursu veicināšanai (1), nākas secināt, ka, izstrādājot un pieņemot jaunus atbalsta mehānismus, būs svarīgi ievērot tirgus principu, kas paredz, ka ar uzstādīto elektroenerģiju ražojošo jaudu virs 1 megavata, komersants realizē elektroenerģiju tirgū un saņem piemaksu pie tirgus cenas, ja tādas ir piešķirtas izsoles rezultātā.
Tieši izsoles, kā labākā prakse, ir sastopamas Polijā, Vācijā, Lietuvā un citās Eiropas Savienības valstīs.
Lētākās tehnoloģijas, tādas kā vēja resursu izmantošana elektroenerģijas ražošanā, ir ar visaugstāko potenciālu saņemt valsts atbalstu nākotnes atbalsta mehānismos. Tāpat pēc atbalsta termiņa beigām, kas tiek plānots 10-12 gadi, tieši vējš spēs ražot elektroenerģiju pie jebkādas tirgus cenas, tādējādi nodrošinot elektroenerģijas cenas samazināšanos Nord Pool biržā.
Pieņemot, ka atbalsta apmērs varētu būt kā piemaksa pie tirgus cenas (Nord Pool vidēji EUR 35/MWh), kurai tiek noteikta fiksēta piemaksa. Piemēram, nosakot augstāko piemaksas robežu pie tirgus cenas EUR 30/MWh, kopējais tarifs sasniegtu aptuveni 65 EUR/MWh.
Likumprojekta priekšlikumus Enerģijas, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem, statistiskās pārdales likums, kas tiks tuvākajā laikā virzīts uz Saeimu, paredz vismaz šādus nosacījumus:
1) izsoli rīko ne retāk kā vienu reizi gadā;
2) izsola piemaksu par vismaz 50-70 megavatiem uzstādīto jaudu jaunās ražošanas iekārtās katru gadu;
3) nav prasības pēc noteikta veida iekārtām (tehnoloģiski neitrāls risinājums);
4) ir spēkā esoša būvatļauja;
5) izsole tiek rīkota, ja Latvija ir piesaistījusi finansējumu, realizējot Starpvalstu statistikas iespējas;
6) tiek nodrošināta normatīvā bāze komersantiem piedalīties citu ES dalībvalstu atbalsta mehānismos.
(1) Komisijas paziņojums "Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam", OV C 200, 28.6.2014., pieejams šeit.
Tuvākajā laikā tiks pieņemta jaunā Atjaunojamo enerģijas resursu (AER) direktīva. Enerģētikas eksperta Kristapa Stepanova skatījumā Latvijai ir skaidri jādefinē nacionālās intereses, kā arī jāizvēlas tādas tehnoloģijas un iespējas, lai par AER attīstību pēc iespējas mazāk maksātu gala patērētāji.
Pilnu Kristapa Stepanova interviju laikrakstam "Dienas Bizness" lasiet 6. decembra numurā vai šeit.
"Pārnest visu obligātā iepirkuma komponenti (OIK) slogu uz mazajiem, vidējiem uzņēmumiem un to mājsaimniecībām, kā to paredz Ekonomikas ministrija, ir ļoti tuvredzīgs risinājums". Par to, kādi ir iespējamie risinājumi, mehānismi, kā cīnīties ar OIK lielajiem energoietilpīgajiem komersantiem, lasiet Kristapa Stepanova intervijā laikrakstam "Dienas Bizness".
"Ir apritējuši turpat divi mēneši kopš ANO klimata pārmaiņu konferencē tika noslēgta Parīzes vienošanās – visas pasaules mēroga nolīgums, kura ilgtermiņa mērķis ir cīnīties pret globālo sasilšanu. Šis līgums paver ceļu daudz plašākai zaļo tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Latvijas gadījumā investīcijas videi draudzīgās tehnoloģijās šodien un nākotnē nes papildu stimulu Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Jautājums ir – vai mēs spēsim izmantot šo iespēju?", savā viedokļa rakstā lielākajam biznesa laikrakstam "Dienas Bizness" pauž Kristaps Stepanovs.
Pilnu viedokļa rakstu par situācijas skaidrojumu, lietām, ko paredz Parīzes vienošanās, un kāds labums no tās ir Latvijai, lasiet 2016. gada 19. februāra Kristapa Stepanova viedoķla rakstā "Dienas Biznesā".
Kristaps Stepanovs, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības (LTRK) padomi un biedriem, iepazīstināja ar situāciju un nepieciešamajiem risinājumiem elektroenerģijas nozarē un tās ietekmi uz citām nozarēm.
Prezentācijas laikā Kristaps Stepanovs klātesošos informēja par elektroenerģijas nozares situāciju, problēmām Latvijā, nākotnes perspektīvām. Saistībā ar Latvijas situāciju, tika raksturota citu valstu pieredze atjaunojamās enerģijas jomā, risinājumiem, kas ir iespējami arī Latvijā.
Ar pilnu Kristapa Stepanova prezentācijas tekstu, galvenajiem secinājumiem un priekšlikumiem ir iespējams iepazīties šeit.
13. jūnijā Kristaps Stepanovs piedalījās Ministru kabineta sēdē, lai ministru prezidentu Māri Kučinski un ministrus iepazīstinātu ar Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) biedru un nozares pārstāvju (vairāk kā 10 organizācijas) viedokli par Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem un virzītajiem MK noteikumu Nr. 221 un 262 grozījumiem.
K. Stepanovs akcentēja, ka LAEF, pārstāvot savu biedru intereses, aicina neatbalstīt šādu noteikumu pieņemšanu kā pamatotus argumentus minot:
Ne mazāk būtiski, ko uzsvēra K. Stepanovs, ir tas, ka Ekonomikas ministrija, gatavojot šos grozījumus, ir neievērojusi OECD dalībvalsts normatīvo aktu izstrādes principus, nav pietiekami izvērtējusi ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā, kā arī nav ņēmusi vērā nozares pārstāvju konstruktīvos priekšlikumus.
Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātē norisinājās seminārs, kurā nozares profesionāļi, valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki, kā arī citi interesenti diskutēja par klimata pārmaiņu novēršanu, siltumnīcefekta gāzu samazināšanu izmantojot atjaunojamos energoresursus. Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs klātesošos iepazīstināja ar Vēja enerģijas izmantošanas perspektīvām siltumnīcefekta gāzu samazināšanai.
Semināra mērķis ir nozares pārstāvju, ieinteresēto personu un sabiedrības informēšana par atjaunojamo energoresursu kā nozīmīga potenciāla izmantošanas iespējām, lai veicinātu reģionālo uzņēmējdarbību un reģionu attīstību. Šajā seminārā, diskutējot par atjaunojamo energoresursu lomu Latvijas tautsaimniecībā ilgtspējīgā attīstībā, akcents tiks likts tieši uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas situāciju Vidzemes reģionā.
Ievaddaļā dalībnieki tika iepazīstināti ar svarīgākajiem lēmumiem, kas tika pieņemti ANO Klimata konferencē Parīzē, kad izdevies saskaņot visai pasaulei vēsturisku vienošanos, fosilā kurināmā (ogļu, naftas, dabasgāzes) pakāpeniskā aizstāšanā ar atjaunojamajiem enerģijas veidiem, kurai būtu jāpalēnina mūsu planētas globālā sasilšana. Vienošanās paredz arī to, ka ik pēc pieciem gadiem tiks izvērtēts, ko izdevies paveikt, tāpēc visām iesaistīto valstu valdībām nekavējoties ir jāapstiprina īstermiņa nodomi. Eiropas Savienība (ES) par savu ieguldījumu vienojās 2015. gada 6. martā Vides ministru padomē. Tas paredz, ka līdz 2030.gadam ES savas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinās par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.
Seminārā piedalījās Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācijas valdes loceklis Andis Kārkliņš, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, Latvijas bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Edgars Vīgants, Saules kolektoru asociācijas pārstāvis Arvils Šteiners.
Seminārs ir viens no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projekta “Apmācību programmu izstrāde un organizēšana profesionālajām auditorijām par klimata pārmaiņu novēršanu, siltumnīcefekta gāzu samazināšanu izmantojot atjaunojamos energoresursus” pasākumiem.
2016. gada 10. februārī Ventspils Augstskolas telpās norisinājās seminārs, kurā nozares profesionāļi, valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki, kā arī citi interesenti diskutēja par klimata pārmaiņu novēršanu, siltumnīcefekta gāzu samazināšanu izmantojot atjaunojamos energoresursus. Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs klātesošos iepazīstināja ar Vēja enerģijas izmantošanas perspektīvām siltumnīcefekta gāzu samazināšanai.
Semināra mērķis ir nozares pārstāvju, ieinteresēto personu un sabiedrības informēšana par atjaunojamo energoresursu kā nozīmīga potenciāla izmantošanas iespējām, lai veicinātu reģionālo uzņēmējdarbību un reģionu attīstību. Šajā seminārā, diskutējot par atjaunojamo energoresursu lomu Latvijas tautsaimniecībā ilgtspējīgā attīstībā, akcents tiks likts tieši uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas situāciju Kurzemes reģionā.
Ievaddaļā dalībnieki tika iepazīstināti ar svarīgākajiem lēmumiem, kas tika pieņemti ANO Klimata konferencē Parīzē, kad izdevies saskaņot visai pasaulei vēsturisku vienošanos, fosilā kurināmā (ogļu, naftas, dabasgāzes) pakāpeniskā aizstāšanā ar atjaunojamajiem enerģijas veidiem, kurai būtu jāpalēnina mūsu planētas globālā sasilšana. Vienošanās paredz arī to, ka ik pēc pieciem gadiem tiks izvērtēts, ko izdevies paveikt, tāpēc visām iesaistīto valstu valdībām nekavējoties ir jāapstiprina īstermiņa nodomi. Eiropas Savienība (ES) par savu ieguldījumu vienojās 2015. gada 6. martā Vides ministru padomē. Tas paredz, ka līdz 2030.gadam ES savas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinās par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.
Seminārā piedalījās Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācijas valdes loceklis Andis Kārkliņš, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, Latvijas bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Edgars Vīgants, Saules kolektoru asociācijas pārstāvis Arvils Šteiners.
Seminārs ir viens no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projekta “Apmācību programmu izstrāde un organizēšana profesionālajām auditorijām par klimata pārmaiņu novēršanu, siltumnīcefekta gāzu samazināšanu izmantojot atjaunojamos energoresursus” pasākumiem.
Pilna Kristapa Stepanova prezentācija "Vēja enerģijas izmantošanas perspektīvas siltumnīcefekta gāzu samazināšanai" ir apskatāma šeit.
Ņemot vērā, ka: - Eiropas Padome ir vienojusies par Eiropas Savienības mērķiem līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 30% pret 2005.gadu (Latvijas atskaites punkts), palielināt atjaunojamo resursu izmantošanas īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 27% un paaugstināt energoefektivitāti par 30 %; - Latvija uzstādījusi sev mērķi 2015.gadā Izstrādāt jaunu valsts atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai, izmantojot vietējos/atjaunojamos enerģijas resursus; - Latvija ir izvirzījusi “Latvijas Enerģētikas Stratēģijā 2030” nodomu sasniegt 50% robežu enerģijas ražošanā izmantojot vietējos/atjaunojamos resursus; - Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir publicējusi „Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam”, Un secinot to, ka: - Līdzšinējā, ar Ministru Kabineta noteikumiem regulētā, atjaunojamo resursu izmantošanas elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanai atbalsta metode ir novecojusi un neatliekami nepieciešama tās pielietojuma pārskatīšana attīstības vārdā; - Pēdējos piecos gados pretrunu novēršana atbalsta shēmās ir pārvērtusies par birokrātisko šķēršļu radīšanu uzņēmējdarbībai un pašu birokrātisko darba vietu atražošanu; - Spēkā esošais juridiskais regulējums ir pilnībā izslēdzis privāto ieguldījumu iespējas jaunos elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos citādi pievilcīgās vietās tuvu esošiem resursiem; - Latvijā ir zemākais Atjaunojamo energo resursu ieviesto jauno jaudu apjoms Baltijas valstīs, Obligātā iepirkuma ietvarā 2013. gadā iepirktas tikai 614 GWh, bet Igaunijā un Lietuvā tās ir 1200 GWh katrā! - Nav iespējams līdz 2020.gadam sasniegt saistošo mērķi – 40 % atjaunojamo resursu primārās enerģijas patēriņa bilancē esošajā juridiskajā ietvarā; - Kavēšanās nenāk par labu arī nākošā saistošā mērķa – 30% CO2 emisiju samazinājumam nākošajā dekādē, kur arī atjaunojamiem energoresursiem ir svarīga loma, kopā ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. LAEF :- Izsaka savu konceptuālo atbalstu Latvijas valdības mērķim (skat. jaunās valdības Deklarāciju) Līdz 2016.gadam izstrādāt un pieņemt jaunu valsts atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai, izmantojot vietējos/atjaunojamos resursus-, atbilstoši Eiropas Komisijas Vadlīnijām par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014. – 2020.gadam; - Aicina pārskatāmi atdalīt vietējo enerģijas resursu izmantošanas veicināšanas pasākumus - no citiem atbalsta veidiem; - Aicina stabilizēt darba vidi, neturpinot iepriekšējās valdības centienus veikt retroaktīvus procesus, kas neatbilst EK „Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam”); - Aicina nepieļaujot retroaktīvas izmaiņas uz projektiem, kas īstenoti līdz pārejas perioda beigām un uzsākt diskusiju ar nozari par daļēju vai pilnīgu SEN nodokļa atcelšanu; - Aicina Ministru Kabinetu, Ekonomikas, Finanšu, Vides un Reģionālās attīstības, Zemkopības un Satiksmes ministrijas uzskatīt nepieciešamos papildinājumus enerģētikas sektoru regulējošās likumdošanas bāzes sakārtošanā par intelektuālā darba prioritāti, apzinoties satraucošo stāvokli enerģijas piegāžu drošībā; - Aicina valsts pārvaldes institūcijas neatkārtot vecās kļūdas ar informācijas pieejamības ierobežojumiem, formālu interešu grupu iesaistīšanu likumdošanas iniciatīvu apspriešanā un saskaņošanā, bet būtiski tieši demonstrēt OECD, pievienoties cienīgas, valsts procedūras, kas veicina ekonomisko izaugsmi un drošību; - Aicina elektrības, gāzes un siltuma enerģijas uzņēmumus izvērtēt sabiedrības ieguvumus ilgtspējīgas enerģētikas kontekstā, atklāti vienoties par kopā risināmiem uzstādījumiem, un mēģināt rast līdzsvarotu risinājumu jautājumos, kuros pastāvēs pretrunas. Ņemot vērā, ka 2013.gadā elektroenerģijas imports bija 20% no patērētājiem piegādātās enerģijas ( šā gada 8 mēnešos – 29%) un ir nopietns izaicinājums paaugstināt industrijas efektivitāti pret ieguldīto kapitālu; - Aicina Latvijas industrijas, lauksaimniecības un transporta industrijas uzņēmumus iesaistīties vietējo enerģijas resursu ieguvē, transportēšanā un enerģijas pārveidošanā. Arī iekārtu un programatūras izstrādāšana un ražošana, enerģētikas sektoram nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas un nodarbinātības veicināšanu. LAEF ir gatava uzņemties iniciatīvu sadarbībai ar valsts institūcijām likumdošanas iniciatīvu izstrādē un izvērtēšanā. LAEF aicina par to izplatīt informāciju arī ministriju un ieinteresēto institūciju mājas lapās.
